Svētdienas pārdomas

« previous entry | next entry »
Jun. 19., 2011 | 02:36 pm

Vienā vārdā es sevi varu raksturot kā vilšanos. Jūs noteikti zināt, ka nav labi nogalināt embrijus kaut vai tāpēc, ka viņi ir potenciāli zinātnieki, mākslinieki un pats galvenais - potenciāli cilvēki. Tāpat arī jaunus cilvēkus nav labi apspiest, jo viņiem ir tendence kļūt, tapt un veidoties. Bet cilvēkam kļūstot vecākam, citiem var rasties aizdomas, ka šim te jau nu gan vajadzētu kaut kam būt. Mūs taču interesē arī rezultāti un reālas izpausmes nevis tikai iespējamība. Ja kāds satiekas ar tevi, dodas pastaigā, piedāvā slēgt darījumu, pieskaras tavai rokai vai iesēžas klēpī, viņš apliecina savu ticību, ka tu spēsi aktualizēties tā, kā iecerēts. Bet ar mani tā nenotiek. Es vienmēr esmu vilšanās. Tas ir sāpīgi. It īpaši tāpēc, ka sākotnējais stāvoklis, kurā kāds ierauga tevī spēju kļūt, piemēram, par draugu, ir tik iedvesmojošs, ka arī pašam sāk šķist - jā,  es varētu būt. Bet tu tomēr neesi - tā man pasaka.
Gudri cilvēki mēdz teikt, ka ir jākļūst sev nevis citiem. Un gan jau ka viņiem taisnība. Varbūt tiešām svarīgākais ir kļūt par labu cilvēku. Bet kā gan tas ir iespējams, ja izrādās, ka nevienam citam tu neesi derīgs? Vai tad kāds var sevi augstu vērtēt, ja neviens cits neatzīst, ka viņš būtu vērtīgs, bet gluži otrādi - norāda, ka tam, lūk, tu nemaz nederi un tāpēc arī man tu nederi. Tomēr tās nav gaudas par to, ka man neviena nebūtu. Es varētu iztikt bez cilvēkiem, ja es būtu lielisks. Bet es nebūt neesmu. Un mani nomoka jautājums, kā iegūt un saglabāt identitāti, ja neviens cits uz tevi neskatās, nevērtē to, kas tu esi, kāds tu esi. 
Runā, ka tikai Dievs var radīt no nekā. Bet ja es atsakos no tā, ko par mani domā citi, tad es atsakos no materiāla, no kura radīt priekšstatu par sevi. Ja es atsakos no citiem, tad tas līdzinās vakuumam. Bet, ja eksistē tikai viens, vai tas vispār spēj identificēties? No sevis var radīt tikai tautoloģiju - es esmu es. Taču tas taču nav diez ko informatīvi. Es esmu tavs draugs - lūk tas ir informatīvi. Man vajag tevi, lai kas tāds izdotos. 
Tad varbūt gudrajiem cilvēkiem, kas saka, ka jākļūst sev, būtu jāpiemetina, ka tas ir iespējams tikai kopā ar citiem. Bet kur lai atrod tādu, kuram tu nesagādā vilšanos, kurš neteiktu - es domāju, ka tu vari būt, bet tu tomēr neesi?

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {9}

Māris

(bez virsraksta)

from: [info]jozefs_k
date: Jun. 19., 2011 - 04:14 pm
Link

Es novērtēju poētismu "ieelpot dievu savā iekšpusē", bet man nav skaidrs, ko tas nozīmē un kā to var realizēt. Tāda tukša runāšana, šķiet.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Māris

(bez virsraksta)

from: [info]jozefs_k
date: Jun. 19., 2011 - 05:47 pm
Link

Pārāk ezotēriski manai gaumei.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

(bez virsraksta)

from: [info]augsne
date: Jun. 19., 2011 - 11:13 pm
Link

Paklau, bet vai Tev nešķiet, ka tas sāk kļūt tendenciozi - noraidīt visas metodes, pirms pārbaudītas? Viena, redz, bīstama, cita pārāk ezotēriska. Tu gribi izmaiņas bez paša rīcības. Kaut gan es ticu, ka arī tādas ir iespējamas, tur gan, manuprāt, bez Dieva iejaukšanās neiztiktu. :)

Atbildēt | Iepriekšējais