when the time swirls - Post a comment

josie

09:06 pm

Tas sāk palikt arvien interesantāk. Es arvien vairāk pielāgojos sava mājokļa prasībām. Šodien, pateicoties dārgajai helvetikai, tiku pie diviem jaukiem sabiedrotajiem. Puķēm. Vienai aizmirsu nosaukumu, otra izskatās, ka audzē mazus tomātiņus. Šodien secināju, ka vannas istaba ir kļuvusi par manu iecienītāko vietu - ne jau tikai tamdēļ, ka tur smaržīgi un silti, bet tur ir vanna. Un esmu iemācījusies vannā lasīt (nezinu, kāpēc nedarīju to līdz šim iepriekšējās mājvietās), bet vissvarīgākais objekts vannasistabā ir objekts, uz kura iespējams normāli apsēsties. Tā kā man vēl nav neviena ķebļa un gulta ir matracis uz grīdas, tad ieturēt brokastu maizīti no rīta gultā nav diez ko ērti. Tā nu es šovakar, ieturot vakariņas uz šī te vannasistabā esošā sēžamā, atklāju vēl ko - man tač tur reāla drāma darās aiz sienas. Kāds kliedza tādā histēriski spalgā balsī it kā viņam visa dzīve būtu atņemta. Tas nebija bērns, bet gan pieaugušais.