It kā jau viss būtu tā kā kārtībā. Mugura atlaidusi, darbi pa lielam apdarās un visi tie sentimenti ar vairs kaut kā nepiemeklē, beta beta kaut kā nezinu, kur pavadīt vakarus. Lieta tāda, ka mājās ietas negribas - tur nav neta, tur viss smird pēc lakas tā, ka galva sāp un lielas tukšas istabas un tikai viens mans matracis. Un vakaros man nepatīk, jo logiem nav aizskaru un tie lieli un tumši un pirmajā stāvā. Ko lai es tur pasāku? Tur pat nelasās. Uz kino aiziet nevar, iepirkties arī nevar, jo tā nauda vēl nav. Žēl, ka tās izstādes strādā tikai līdz pieciem. Bet gan jau viss drīz būs labi, drīz es atkal iešu mājās ar prieku.