when the time swirls - Post a comment

josie

10:43 am

Laikam šajā gadā jāmācās nebūt tik viegli iespaidojamai un vairāk uzticēties sev, savām izvēlēm un sajūtām. Pēdējā laikā arvien vairāk traucējoši un, jā, arī traumējoši paliek tik ļoti dažādie viedokļi, vēja pūsmas un nesmas, pareizās un nepareizās darbības vai vērtības, tā vietā arvien vairāk sāku meklēt savas "mazās ligzdiņas", kur patverties, iedvesmoties, kur var piedzīvot refleksiju nevis neirotiskā atmosfērā, pierādot un apliecinoties, bet gan sameklējot īstos linkus īstā laikā, ieraudzīt tos, atklāt sev, virzīt tālāk. Rušināt, rušināt, rušināt... ir periodi, kas ir mierīgāki, atslābstoši, neko acīmredzamu nenesoši, taču sagatavojoši un ir citi, kad viss nāk gaismā, kas ir aktīvi reflektīvi. Nupat kā aiz muguras pirmais un tagad ar cerībām nāk otrais. Un tas nekas, kad vienu brīdi esmu nezinītis, bet otru visu gudrais un pārliecinātais, tas viss nāk un iet, mainās, veidojas, aug, ir procesā. Infantilajam posmam ar pašpārliecinātību narcisma izpausmēs vajadzētu jau būt pāri un aiz kalniem, tagad laiks arvien lielākai pieticībai un kritikai pret sevi. Par domāšanu, kā citi sakās/vēlamies, vēl tālu, uz to es nepretendēju!