Vakar vīlos seriālā A Murder at the End of the World. Brit Marling viesa cerības, jo mīļš man viņas The OA (tā mistiskā, metafiziskā noskaņa - kaut kas ko pēc tam esmu noķērusi Amerikas Rietumu krastā), taču A Murder šķita nesakarīgs mistrojums, - kārtējā slepkavība, kārtējais mūdīgais telpiskais ietērps, bet plakani personāži, bezjēdzīgi dialogi. Vienīgi Corina un Dickinsons baudāmi (Dickinsons vispār kļūst par manu pēdējā laika lielāko atklājumu, spilgti atmiņā jau no Trust skatīšanās brīža). Eh, arvien grūtāk ir atrast seriālus, kuros iegrimst. Mana vizuālā pieredze ir jau slāņu slāņiem sagūlusi un prasības ir tikai augošas.