02:00 pm - Skuka un biezie vāki
Kas liek ieskatīties vecā cibas profilā pēc vairāk kā 10 gadu prombūtnes? Neiburgas dienasgrāmatas. Lai cik man gribētos kritizēt to viņas priviliģētības statusu, tomēr tas pierakstītais ir intriģējošs, jo nes līdzi sentimentu par padudušu laiku, kultūrdzīvi, - tejāteriem, izstādēm, bāriem, cilvēkiem, kuru klātesamība pačābējusi. Kā jau teicu - sentiments. Neiburgas balss visu laiku kaitina - man personīgi tas, ka tikai priviliģēts cilvēks var doties tādā apjomā uz pasākumiem, būt klātesošs, lasīt, dzirdēt, spriedelēt un nebīties, ka viņa personību kāds nolinčos. Tā priviliģētība arī tāda aizgājušo laiku fenomens, jo kurš gan to šodien varētu atļauties? Un tādēļ atkal uznāk nostalģija (tas sentiments nav tālu no nostalģijas vai kā nu tur bija?) un esmu atpakaļ pie tām pašām dienasgrāmatām. Vēl man riebjas tie biezie vāki.