Nopirku Ingrīdas Betankūras atmiņas par sešus gadus piedzīvoto ieslodzījumu Kolumbijas džungļos tikai tādēļ, ka man vajadzēja kaut ko emocionāli spēcīgu, kas izsistu no žēlošanās un grūtsirdības. Tas nostrādāja. Loti tieši, atklāti un nežēlīgi. Nevaru neraudāt.
Neatceros, vai esmu jau kādreiz iepukstējusi, ka šis radio nu man ir kļuvis mīļāks par Nabu. Kembridžas studentu radio. Principā nu jau gadu. Un tam nav nekāda sakara, ar cilvēku, kurš to ieteica. Drīzāk man vienkārši patīk klausīties kaut ko pilnīgi atsvešinātu, kam nav sakara ar manu mītnes vietu un cilvēkiem, kurus es pazīstu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
