Pirmā kartiņa no mājas pārvaldniekiem. Kommon, Salavecīti, uzdāvini man kaut ko personisku un mīļu!
Varbūt kāds vēlas rītvakar doties uz Zilākalna Martu JRT? Ir viena biļete, kuru esmu pirkusi par 8Ls, varu atdot par 6Ls. Studentu biļete. Sākums plkst. 19.00
Divas pēdējo dienu laikā noskatītās filmas neliek mieru. Pēc pirmās Coco Chanel & Igor Stravinski man gandrīz vai fizisks nelabums mijās ar sakāpinātu baudas sajūtu. Tas apmierinājums no tik estētiskas vides radīšanas, uzburot gadsimta sākuma šarmu, kas iepludinājies katrā vīlē un izliekumā. Vizuāls aikustinājums. Baudījums jau vien uz skaisto, kaķisko Annu Mouglalis un vīrišķo Mads Mikkelsen lūkoties. Taču tieši tā estētika radīja arī mokas - Koko pavedina Stravinski brutāli un nežēlīgi, nevienu minūti netiek dota pat kāda nojausma par to, ka tur būtu kāds žēlums vienkārši sabradāt citu ģimeni, kur četri bērni un sieva slima. Un tas viss tās skaistās vides aplenkumā arī tiek estetizēts, it kā pat kļūst iekārojams, kas bēdigi un nepavisam ne aizkustinoši. Pat vēl vairāk - uztraucoši un dusmas uzdzenoši, zinot, ka in rīl tā arī notiek. Toties otra filma Catfish ir pēdējā laika mans favorīts. Absolūti sirsnīgi, vienkārši un pastāsta visu, ko vajag. Kaut arī dokumentāls gabals, toties režiors lieliski pratis izstāstīt stāstu. Nevienu mirkli neatslāba uzmanība, nemaz nerunājot par iznākumu. Šis gabals man atgādināja Blēras raganas - nav jābūt miljoniem, lai uzņemtu patiešām labu filmu. Pie tam tā patiešām parāda to pasauli, kurā mēs šodien dzīvojam. Rekomendēju!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |