Hostelī Oslo dabūju divus dzīvesstāstus:
vienu no latviešu strādnieka - viņam sieva ar četriem bērniem, māja, suns, divas mašīnas un esot laimīgs. Patiešām izskatījās laimīgs, tikai dikti daudz runāja. Teicās ilgojoties pēc mājām un sieviņas, kuru pa zaķi sauca. Vēl viņš man pastāstīja, cik gados sācis ar sievu dzimumdzīvi un par strīdiem ar sievasmāti ar.
otrs stāsts no čehu meitenes, kas atbraukusi uz Oslo meklēt savu mīļoto dziedātāju (atvainojos viņas priekšā, bet vārdu neatceros, zināms vārds bija!). Meitenei varbūt kādi 16 vai 17 gadi, ar guļammaisu pa Oslo parkiem un mežiem šai laikā gulējusi, pirmā nakts hostelī. Esot savu elku kādā koncertā satikusi, viņš viņu samīļojis un nobučojis, bet viņa toreiz no viņa aizmukusi. Tagad gan vairs tā nedarīšot un lielākais sapnis esot viņu atrast. Kādā kafejnīcā šeit satikusi dziedātāja brāli, pats esot kādā turnejā, bet brālis apsolījis vīkendā izvadāt pa pilsētu. Sapnis vismaz daļēji piepildījies.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |