Kā man patīk tie Deivida Bovija greizie zobiņi, kas viņam vēl jaunībā
piemēram, to var ļoti labi redzēt šeit
Kā man besī - ir tāda čupiņa cilvēku (un ne tikai no padomijas laikiem), kuri mēdz uztaisīt problēmas nenokā. kaut kā šiem cilvēkiem ir aktuāli arī interpretēt parastu ikdienas komunikāciju sev vien zināmā virzienā, piemēram, kādu teikumu vai frāzi pagriezt tā, ka pēc tam vien nobrīnīties, kur visādi konteksti un zemteksti radušies. pie tam viņi paši nekad nekad nav vainīgi. parasti šie cilvēki ārēji šķiet ļoti laipni un atsaucīgi, bet tikai līdz vienam brīdim - kad pēkšņi viss apgriežas kājām gaisā un Tu no labā un mīļā un vēl nez kāda es pārtapis viņu ienaidniekā, sev pats nezinot. neesi izrādījis pietiekmu sirsnību, tuvību, ieinteresētību, neesi bijis pietiekami profesionāls vai iejūtīgs, zinošs vai vēl nez kāds. izklausās pēc priekšnieku sindroma? nezinu, bet tagad esmu pavisam droša - šī ir lielāka nelaime, kāda var uzbrukt un to var ārstēt tikai ar absolūtu vienaldzību (kāda man nepiemīt) vai nervu tējām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |