smaržu/smaku epopeja šodien turpinās. nezinu, kādēļ tieši šobrīd tik jūtīgi reaģēju ar šo savu maņu orgānu, bet nu skaidrs ir viens - no tām lielā mērā ir atkarīgs gan mans fiziskais, gan emocionālais komforts. tieši šajās dienās es atkal no jauna sapratu, cik ļoti ienīstu mitruma smaržu - nepanesu pilnīgi fiziski, gribas savilkt savas adatas un izvairīties no tās, aizbēgt, aizmukt no tās. es ciest nevaru, kā smaržo slapji dvieļi, lietū izmircis suns, vispār viss kas mikls un slapjš man liek atrauties. bet nu tieši tagad man mājās pat grāmatu lapas ir piesūkušās mitruma un šorīt es padomos ar sajūtu, ka guļu purvā, jo man palagi un drēbes smaržo pēc mitruma, katra kustība liek just šo te smaržu. pie tam visu šo dienas sajūtu vēl sapiparoja sasmakušu cilvēku smaržas sabiedriskajā transportā, no kurām izvairoties es iekritu tajās vēl vairāk (pārsēžoties autobusā tiku blakus vēl trakāk 'smaržojošam' cilvēkam). vienīgā glābējsmarža man šodien šķita nākam no čipšu pakas, kuru kāds tiesāja aizmugurējā sēdeklī.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |