Pēdējais brauciens bija tīri pat neko. Paspēju uz īsto laiku, kad Stokc plaukst sakuras ziedi, redzēju šo brīnumu pašā centrā, visu skaistumu gan kā vienmēr izbojā tādi turpat blakus eksistējoši iestādījumi kā American coffee vai kaut kas tamlīdzīgs un tūristu piemēsloti sēžamie, taču viss šis prieks iekrita brīdī, kad vēl pirms pāris minūtēm biju sev par brīnumu atklājusi Rubensa burvību, kurš vienmēr manās acīs bija ieņēmis tikai veiksmīga biznesmeņa oreolu. Taču tagad man visas šīs ciskas, pupi, miesas un muskuļi šķita uzrunājoši, tajos bija milzu dzīvība un enerģija. Vēl es pamanīju, ka atrakciju parks ir atvēries, taču aiziet līdz turienei nesanāca, toties tā vietā vairākkārt izbraukājos ar mazo pilsētas kuģīti un redzētu sintētiski violetas debesis, kas, kā man teica, esot tas vulkāna radītais efekts. A bet pēdējā vakarā biju lieliskā andergraunda klubā un iepazinu pat dažu labu Stokc panku, diemžēl paliku tikai uz aliņu, taču tas nemazinaja sajūtu, ka, iespējams, visi mani pārmmērigi saasinātie un emocionālie secinājumi par šo pilsētu bijuši pārsteidzīgi. Un tomēr, tomēr...atgriešanās kā vienmēr ir salda! Rīga gaidīja ar siltumu, sauli un jauku kompāniju un ko gan vēl vairāk!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |