vakardien bija skaistākais lidojums evēr, no rīgas pacēlos saules izgaismotu sidrabotu koku ieskauta lauka pavadībā, pavisam lēnām tas viss pārauga pūdercukura piebērtā šķīvja lielumā, tad jūra, kura šajā gadalaikā zaigojās kā spīdīgs metālisks paklājs ar lauzītiem ldeusgabalu rakstiem, bet pēc tam sekoja pats brīnišķīgākais - iespēja pabūt starptelpā starp zemi un kosmosu - virs mākoņiem, kuri zem lidmašīnas spārniem izskatījās kā vienmērīgi noausta dūnu sega, kurā atliek tikai atkrist un laimes pilnība garantēta, kaut kur blakus zaigojās pārdabiski spilgta saule, šīs starptelpas pārvarēšana bija arī nedaudz dīvains, pasakai (vai nāvei!) līdzīgs piedzīvojums, jo nolaižoties un šķērsojot sabiezināto mākoņu pelēcīgo telpu, bija iespēja atrasties nekurienē, kur ir iespējams ieraudzīt Neko, tikpat labi mani varēja pārvest cauri laikam, ievest kādā pavisam citā laika pasaulē.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |