Nesaprotu, kas mani shodien velk uz to brivdabas pasakumu, acis kriit ciet un miegs naav virsuu kaa naave. galvaa vate. labpraat tikai savu spilvenu buchotu un nospljauties uz visiem citiem. laikam vecums tas.
Nesaprotu, kaa lai nosauc so maaniju, kas izpauzjas kaa aaraa mesana - atbriivosanaas no jebkadaam liekajam lietaam un mantaam. Ierodos no savaam holiday in contrii un uzreiz pie ledusskapja, lai varetu kaut ko izmest. pie tam ne jau savas mantas, bet gan manu dziivoklja biedru - vecos kreejumus, sastavejushaas kuukas, sazuvushus tomaatus etc. dazjreiz arii staigaaju pa savu istabu un domaaju, no kaa vel vareetu atbriivoties ... :))) laikam esmu par daudz saskatiijusies tos skaistos dizaina zjurcikus.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |