Jau otro gadu tāda īsta svinēšana izpaliek un nav tā, ka man būtu baigi žēl. Es nekad neesmu varējusi saprast to šarmu slapjām kājām mirkt lietū pie ugunskura ar alus krūku rokā. Bet, par spīti, tomēr mēģināsim kādu mazu tradīciju arī šeit iedzīvināt. Mana puritāniskā engliete saimniece atteicās no siera kombinācijas kopā ar alu. Viņai būšot vīns. Un ugunskuru ar diez vai izdosies aizdegt, zinot, cik visi te nopietni ievēro aizliegumus (ka tik kaimiņš nenosūdzē!). Bet D. vismaz ir sadabūjusi Talsu rituli un laikam arī šo to no lv alus izstrādājusiem. Es pati sev neticu - bet man pirmo reizi pēdējo gadu laikā tomēr gribētos to alus krūzi un to pīrāgu un arī īstu ķimensiera šļēli tam visam pāri. Delikatese. Redz, māsiņ, ko trimda dara!