nu nez, man jau šķiet, ka arī šoreiz viņš tik skaisti izspēlē, konkrēti to apokalipses sajūtu. Brēgels, Milē (ar savu Ofēliju) plus vēl visādas skaistas estētiskas references, īpaši gadsimta mijas simbolistu darbu klātbūtne. tā planēta, kura savā būtībā tik skaista un tā muiža un parks ... šausmīgas banalitātes, ja godīgi, bet tieši tādēļ.