Tak stydno, tak stydno. Es zināju, ka es nokļūdīšos ar TĀ vārda rakstīšanu krieviski. Skolā pirmajā krievvalodas mācībreizē jau tika norādīts par pareizu šī vārda lietojumu, kas man it kā iesēdies uz visu mūžu. Vienmēr bijis skaidrs, kāds tas pareizais uzsvars ir izrunā, bet kaut kā misējās rakstībā, it sevišķi, ja raksta nevis ar kirilicu, bet gan ar latīņu burtiem. Nu vot! Tad nu puisis bija tik smalkjūtīgs, ka tikai pēc kādas piektās reizes atļāvās norādīt, bet tad jau es pati savus mazos 'mēsliņus' biju pamanījusi. Kā lai tagad normāli aizmieg?!