Simts gadus neesmu spēlējusi šahu un kā reizi šorīt sagribējās. Tā, ka pilnīgi uzbūru ainu - šaha dēlītis uz mana zemā galdiņa, mē sēžam uz zaļajiem pufiem iegrimuši kombinācijās, blakus kūp melnās tējas tases un tepat aiz loga spoguļojas sniega čupas. Žēl tikai, ka man to draugu maz spēlētāju.