Kad anglis prasīja Lejniekam nosaukt tos pēckara arch objektus, kas, viņaprāt, būtu aizsargājami un iekļaujami pieminekļu listē, tad Lejnieks spēja nosaukt tikai vasarnīcas (un pat īsti nevienu konkrētu). Nu pārējais lai jau paliek darbiņš arhitektu birojiem rekonstrukcijām. Nebūs brīnums, ja pēc 20 gadiem nekas no tā visa oriģinālā veidolā uz zemes virsas vairs nebūs un padomju gadi kā tāds sapnis/murgs kolektīvajā zem/bezapziņā karāsies.