Hmm, pēc manas dzīves novērojumiem, labākais rezultāts tomēr ir ja saturs tiek izlemts vienpersoniski (nu labi, var gadīties divpersonisks kompromiss, bet ar gariem zobiem).

Līdzko sākas demokrātija un tautas balss, tad vari klusiņām nolīst malā, sist galvu pa galdu un murmināt "I see dumb people". 1000 lemmings can be wrong.
Ja izdodas izveidot harizmātisku līdera tēlu, tad var to mēģināt izvirzīt kā kvalitātes zīmi, veidojot pasākumu pēc savas vīzijas; ja ļauj vaļu demokrātijai, tad procesiem ir tieksme strauji pārāugt marazmā (negatīvajā nozīmē), par kuru pēc kāda laika ir interese tikai negatīvajiem marazmātiķiem.

Manas divas kapeikas.

(Reply to this)