|
Oktobris 2., 2003
09:35 - Past perfectum Kautkā pēdējā laikā biežāk sanāk sastapt cilvēkus no savas pagātnes. Stulba situācija. Šorīt arī - iet man pretī meitene, kuras seja man ir pazistama, iet un smaida, bet esmu spiests ar akmens seju paiet viņai garām, jo es neatceros, kas viņa īsti tāda ir. Jā, es viņu pazīstu, bet kādā sakarā, caur kuriem cilvēkiem, pie kādiem apstākļiem? Un ja es apstātos, ko es teiktu? "Čāāu, kā iet?" Un tālāk? "Kas tu tāda esi?"? :) Brīnums, ka vispār mani pazīst, jo tagad es izskatos drusku citādāk nekā pirms pieciem, piemēram, gadiem.
|
Comments:
| From: | mass |
Date: | 2. Oktobris 2003 - 15:41 |
---|
| | | (Link) |
|
man shitais arii baigi biezhi gadaas. esmu iemaniijies vienkaarshi plati atsmaidiit pretiim un pateikt ne visi skalju chau, nu taa lai mute nokustaas.
savaadaak peec tam no nezinaamiem avotiem iepeld visaadi bullshiti par iedomiibu un veel nezin ko...
| From: | joprst |
Date: | 2. Oktobris 2003 - 16:48 |
---|
| | Re: | (Link) |
|
Jā jā... es jau šodien žagoju visu dienu, jūtu, kā tā meitene par mani visādu хуйню domā. |
|
|
Sviesta Ciba |