Jā... vecais triks ar neejošām datorlietām. Internets, tātad, neiet tikmēr, kamēr nepasūdzas (pasūdzējos, pat vēl nesaņēmu atbildi, kā rīkoties, kad internets jau aizgāja).
Kāds jautās, priekš kam internets 1 naktī? Nu nevar aiziet gulēt nekādi. Lai gan būtu pēdējais laiks, pēdējo 72 stundu laikā, gulēts ir tikai kādas 8 no tām. Sēžu, riju čipsus, klausos mūziku iz jaunajām tumbām maigi skanošo un drudžaini domāju par to, kāpēc es parakstīju līgumu, ka šajā dzīvoklī nesmēķēšu... un vēl par to, kuri cilvēki ir laimīgāki - tie, kam viss skaidrs, vai tie, kam nekas nav skaidrs. Man piemēram tā īsti nav skaidrs. Kādam citam toties viss skaidrs. It kā jau tam, kuram ir skaidrs, ir 3 x sūdīgāk, kad viņš ir kopā ar "neskaidro", un to apzinās. "Neskaidrais" mierīgi var atļauties dzīvoties tajā visā, baudīt, sarīties līdz ūkai, un vēl pieprasīt sapratni. Neko neapsolīt, tikai tā miglaini "pa mazo", pa ceļam vēl piemetot klāt kādu noteikumu. Un tomēr... "neskaidrajam" draud lielā ķeza, ka kaut kad apskaidrības brīdī izrādīsies, ka ir jau par vēlu.
Ai, nu sviests! Neskaidrs tas viss... Visi laimīgi un neviens nav laimīgs. Eju dušā.