Kādu laiku atpakaļ rakstīju par gaidāmo Písek apmeklējumu. Citēju: " Es ļoti ceru [..] Ka būs dabonamas biļetes, ka nebūs pērkons un vētra, vai vismaz, ja nedabūsim biļetes, tad nebūs pērkons un vētra, un varēs klausīties no tuvējā parciņa". Biļetes nebija nepieciešamas, jo tur viss bija tik mazs, ka varēja i klausīties, i skatīties no brīvi pieejamā tilta. Bet! Pērkons bija un lietus bija, un priekšnesuma baudīšana bija mazliet citāda, nekā iztēlojos. Toties sanāca ar piedzīvojumiem un romantiku, kas man arī vislabāk patīk izbraukumos. Es izlīšanu, skraidelēšanu patvēruma meklējumos, priecīgos brīžus, kad lietus pierimis, un citu slapjo un nevozi skraidošo ļautiņu vērošanu uzskatu par interesantu un romantisku pasākumu.
Dārgais ceļabiedrs jau aprakstījis šo piedzīvojumu savā neatkārtojamajā manierē, bet es te pielikšu vēl dažas bildītes, kuras man noteikti gribējās tobrīd bildēt (tad jau laikam arī kādam parādīt).

Slavenākais objekts šajā pilsētā ir tilts (13. gs. beigu būvējums), kurš ir senāks par Kārļa tiltu (14. gs. vidus būvējums), kā arī senākais līdz mūsdienām saglabātais tilts Čehijā. Senos laikos to saukuši par Brieža tiltu (Jelení), jo it kā pirmais, kas pārskrējis pāri tiltam pēc tā uzbūvēšanas, bijis briedis.


Lūk arī pats briedis. Iespējams, ka attēlā redzams stāsts no tilta būvēšanas dienām, un suns gribējis pirmais izlauzties uz tilta. Tādā gadījumā, labi, ka viņam neizdevās, jo Suņa tilts skan kaut kā ne tik cēli.


Pīsekiešiem vispār ir paticis apgleznot un apgreznot mājas. Man arī patīk.


Un tad, kad es būšu bagāta, tad pasūtīšu pie Pērkona briesmīgi glaunu villu ar šitādiem melniem zīmējumiem un visādiem izliektiem un cakotiem elementiem. Un vēl viņam tur būs jāiemāna lieli logi, balkons un terase, bet tā, lai kopā izskatās smuki. Un viņš nevarēs strīdēties, jo es būšu klients, kuram vienmēr ir taisnība. Tā tik būtu jautrība! :)


Un tad vēl jāpiekombinē tādu dārzu ar akmeņu sienām un kāpnēm.


Bet vispār tīri glīta pilsētiņa. Tāds, lūk, Písek.