Šodien kolēģis (dzirdot mani dziedam) uzsāk sarunu:
- Kad tu dziedi? Es dziedu, kad man ir cūku trakumi.
- Cūku trakumi? Kā tas ir?
- Nu es to tā saucu...
- Prieks?
- Jā! Tāds dīvains prieks. Patiesībā jau nav par ko priecāties, bet ir prieks.