Ir tādi cilvēki - visādi IT-šņiki vai kompjuķerščiki, vai kā nu viņus katrs sauc, kuri jau piedzimuši ar kaut kādu īpašu saikni ar datoriem, kuriem viss vienmēr strādā!
Tas ir ārprāts kaut kāds. Tu cilvēks sēdi pie datora, strādā... kaut kas nesanāk, pamocies, pamēģini, neiet un viss. Pienāk, tādad, šitāds Dainītis vai Viktoriņš, ieskatās monitorā, pajautā "Kas tev tur neiet?", un brīdī, kad gribi normāli nodemonstrēt, kas tad īsti neiet, viss, protams, iet. Un tā tas notiek ne jau vienu reizi. Tādas lietas atkārtojas, un tad tu sāc aizdomāties, kas te, vells ar ārā, notiek?! Nu, nerunājot jau nemaz par tēmu, ko tādos brīžos domā Dainītis un Viktoriņš :)
Un šitais Šulcs ir tāds pats. Besī ārā! Nu neiet telefonā meili, bet tagad, protams, kad var iedot rokā, tad iet. Un, kad man tramvajā vai sazin kur vajadzēs, tad neies! Un tad es atkal prasīšu, lai paskatās, kas par lietu. Un viss, protams, ies, jo man tobrīd nemaz nevajadzēs!
Tfu! Virs zemes nav taisnības!

Hmm... uzzināt tieši tagad kaut ko, ko varēju uzzināt jau sen, bet tad nezināju vai negribēju zināt, ka varu to uzzināt, lai gan vispār jau es zināju. Bet ir tik labi tā apzināti zināt! :)

Rīt muzeju nakts. Programmā arī mūmijas un, cerams, kapi. Žīdu kapi... :)