Es te vakar tā padomāju... Nez vai vispār ir jēga žēlot nožēlojamu subjektu, ja viņš pats nejūtas nožēlojams, bet gluži otrādi? Laikam jau nē. Bet drusku tā kā žēl :)

Beidzot čehi pieteicās ar grāmatas salikumu. Jau labsajūtā trīcu... mans iemīļotais darbs - daudzlappušu salikumi. Tāds miers un skaistums, un prieks skatīties uz rezultātu, kā viss skaisti kārtojas lapās, un visādas automatizācijas nostrādā. Nevar pat salīdzināt ar "paspēlēšanos ar krāsiņām", "paspēlēšanos ar fontiņiem" un bezjēdzīgu objektu bīdīšanu A6 formātā, jo klientam daudz brīva laika un jānozīmējas priekšniecības acīs. Žēl, ka tik reti tāda laime...