Interesanti, kā cilvēki klausās un uztver mūziku? Nupat ir skaidrs, ka ar ausīm un muzikālo dzirdi vien nepietiek, kaut kādi smadzeņu rajoni, acīmredzot, par to atbild, un dažiem ir aktīvāki, dažiem neaktīvāki...
Kaut kā ar vienu čali no kora aizrunājāmies par mūzikām, un izrādījās, ka šis neko nav dzirdējis par MUSE. Nu labi... mazums. Kam negadās, vēl jau diezgan jauns. Nolēmu situāciju labot, sasūtīju šim visādus linkus uz smukām MUSE dziesmām, t.sk. vienu no manām mīļākajām Butterflies&Hurricanes. Šamais izrādījās kaut kāds "popsoviks", nobrīnējās kā es tādus "smagos" klausos, šim esot par traku. Es šokā, protams! Nu bet, ka ne - ta ne. Vienojāmies, ka PRĀTA VĒTRA mums abiem patīk, un paliksim draugi.
Un tagad nāk stāsta galvenā daļa! Tomāšs (tā to puiku sauc) man saka, ka tagad, kopš šis esot MUSE paklausījies, viņaprāt, man varētu patikt čehu grupa KABÁT. Ierakstīja, klausos, pizģec! Kaut kāds tāds kā vecs metāls vai kas... Tipa OPUS PRO, bet tieši tajos senajos laikos, ne mūsu gadsimtā, noteikti nē... Ar MUSE līdzība tik daudz, ka šie arī lieto bungas un ģitāras, bet piedodiet, atvainojiet, es neesmu līdzīga savai kaimiņienei tikai tāpēc, ka arī lietoju pannu un tējkannu.
Un es tagad nesaprotu, ko tieši tas cilvēks dzird, kad klausās mūziku. Tāda sajūta, ka dažiem ausīs vai galvā ir siets, kas izlaiž cauri tikai daļu no skaņu kopuma, un lielums paliek ārā... un tad viņiem sāk likties, ka MUSE un KABÁT spēlē līdzīgu mūziku!
Tas ir kā noklausīties, piemēram, "Normu" un tad pateikt "Ā! Mums jau te Lūsēnam ar ir opera! Tad jau tev tā arī patiks!"