Nabaga aprobežotā Maņa no kolhoza, kura nenojauš, ka dzīvē katram ir vajadzīgs mērķis un inteliģentam sabiedrības loceklim kaut kur vidusskolas laikā (pamatīgākiem intelektuāļiem arī vēlāk) jāmeklē dzīves jēga. Labi ja vienu reizi bijusi galvaspilsētā uz teātri vai koncertu, strādā fizisku darbu, paretam parādās sabiedrībā ar zilu aci, lūdz Dievu, lai soda viņas Vasju par visu, ko viņš šai sāpīgu nodarījis, bet noteikti piebilst, lai tikai nesoda pārāk bargi.
Nekāda ne nabaga! Šī te Maņa nodzīvo skaistu un bagātu dzīvi, jo viņas dzīves jēga ir mīlestība un galvenais uzdevums - mīlēt Vasju. Un tas nekas, ka viņa neatceras, ko īsti lasījusi - laikrakstu vai avīzi. Viņa ir laimīga!

Kādam nevajag pazīlēt?