A tāpat nekad nebūs gana!
Cilvēkam, lopam tādam, mūždien kaut kā būs par maz! :/
Gan jau, ka vēl Paradīzē staigās skābā ģīmī... tur tajā malā redzēju mazliet rozīgākus mākoņus, debesmanna šodien nebija īsti gaisīga...

No otras puses. Dažreiz var visu dzīvi samaitāt, izdomājot, ka nu ir tā kā vajag. Pēc tam, skat!, izrādās, ka var būt labāk!

Un vēl, liels prieks, ka nav nekādas skaidrības! Tas nozīmē, ka esmu vēl dzīva! Paši ziniet, kur viss būs skaidrs :/