Domāju un izdomāju. Labi gan, ka pasaulē vēl ir cilvēki (to es pēc sevis spriežu), kuri gatavi mesties un matiem plīvojot joņot pļavā, neraustoties no augu biežņā paslēptajiem grābekļiem! Ja tā labi padomā, kas tad ir grābeklis? Šis senais un vienkāršais darbarīks reiz jau iepazīts nākamajā reizē nošokēt un neatgriezeniskus miesas bojājumus nodarīt vairs nevar. Nu, kāds puns uzdauzīsies... Tak ar katru grābekli tā piere cietāka un puniņš mazāks! Senie latvieši, piemēram, grābekļus turēja pie saimniecības ēkām - redzamā vietā, tā teikt, lai nekādu pārsteigumu :)
Man ļoti tuvos draugos ir vēl daži cilvēki ar šādu pat attieksmi pret siena pļavas instrumentiem :) Tātad ir vēl tādi. Tātad mūsējo, iespējams, ir daudz! Hoplā! Veselo saprātu ziepēs! :)