My LiveJournal

Savu tuvāko dēļ es darītu visu...
bet nju jau kļūst par traku.
kāpēc tagad un viss reizē...
gribās tikai mieru.
mincīti atkal piečakarēju.
man trūkst viņa.
trūkst mūsu augstākā garīguma, neritmisko deju, kopistiskas sadzeršanās un sekas tam...
sametās skumji. negribās atzīt, ka zaudēts kontakts.
kikis ar šmigā un atkal bērnībā. drošās rokās atstāju, cerams. par viņu man biki bail. bet ceru... ceru...