My LiveJournal

Šovakar esmu nogurusi, bet ir kaut kā nesaprotami labi.
pēkšņi gribās atkal kādu satikt.
pēkšņi rodas vēlme izlīst no apsūnojušās vēlmju un skumju alas.
pēkšņi rodas cerību stariņš, ka esmu spējīga ar savu muldēšanu kādam kaut ko dot. nju kaut vai savu kompāniju.
pēkšņi liekas, ka neesmu nemaz tik ļoti zemē metama.
klausos mēbeles un pēkšņi gribās satikt arī viņus.
pēkšņi gribās Eovinu.
pēkšņi šķiet, ka esmu īstajā laikā dzimusi. deru šai samaitātajai un sniegotajai Rīgai.
pēkšņi gribās ņemt un rīt iedzert kādu feinu aliņu. kaut vai vienai. pēdējā laikā esmu jau pieradusi, pat ir iepaticies iet un vienai kaut kur pasēdēt. kaut arī nē. rīt vajag sabiedrību.
pievienosies?
neatsaki. vismaz šodien.