rīta dievība
rīta dievība
- Planētas griežas ap Sauli
- 10.10.19 00:20
- Viss, ko es vēlos, kādreiz vienmēr piepildās.
Agrāk klusībā sapņoju reiz ar kādu kori iestudēt un diriģēt Ē. Ēšenvalda Stars. Tāda kora toreiz man nebija. Bet vēlme bija. Tīra un skaidra.
Šodien man kolēģe rāda notis, vai es zinot tādu skaņdarbu. Es- sajūsmā. Teicu, kā tikko gribēju otram savam korim to mācīt, bet nolēmu, ka līdz decembrim jau neuzspēsim, taču te... Dziesma atnāca tāpat. Un te mēs to iemācīsimies līdz decembrim noteikti.
Un vēl... Šodien darbā beidzot iekustējās tas, uz ko daudz biju aicinājusi un mudinājusi. Turklāt man pašai bija tas gods 'pārgriezt lentīti uz sliekšņa'. Pat nenojautu, ka neviens cits to neizdarīs labāk par mani. Izcils darbs, gandarīti 'klienti' (mani padotie) un es pati!
-
Mūzika: https://www.youtube.com/watch?v=I50-fqV2WKo
-
2 rakstair doma
- Piederēt citiem. Piederēt sev.
- 8.10.19 23:58
- Rudens. Šovakar mazliet tipisks un stereotipisks. Un tik pat ļoti arī neparasts.
Greizie radi debesīs virs manas mājas iegriezušies ziemeļos. Koku lapas nosirmojušas rudens krāsās. Pusnakts. Un es atkal rakstu... Pusnakts, daudziem nemaz nezinot, ir diennakts pilnbrieds. Viens no visspēcīgākajiem sprīžiem divdesmit četru stundu griezumā.
Šovakar, šķiet, pirmo reizi caur manām rokām tapis ajūrvēda gardums. Malkoju mandeļu pienu ar rīvētu ingveru, kanēli, kardamonu, kurkumu un pipariem. Ajūrvēda ir man tuvākais orālās informācijas uzņemšanas ceļš. Esi svētīta!
Es šodien domāju par piederību. Savā profesionālajā dzīvē piederu četrām grupām. Par nožēlu cilvēki visās šajās grupās, kā man šķiet, ir gaužām vienādi. Tipiski. Neviens šajās kompānijās nav izlēcējs, ekscentriķis, brīvdomātājs, pret straumi gājējs. Visi ir 'vienādi', vidējāS Latvijas sabiedrības tipisks atspoguļojums. Tādi, kuriem ir stabils darbs, mērķi (dzīves griezumā skatoties, visbiežāk sīki un nože]ēlojami), ģimenes, bērni, mācības un tā tālāk un tā joprojām. Cik tipiski. Cik derdzoši tipiski. Jo paredzami. Jo... kontrolējami. Jo... sabiedŗības pakļaušanas mehānisms, kas ir 'esi vāveres riteņa daļa' tiek pieņemta par normu. CIK gaužam SKUMJI !!! Un tik pat skumji ir tas, ka viss, kas ir ārpus šīs 'NORMAS' šo cilvēku acīs ir NENORMA.
Bet VISVISSKUMJĀKAIS ir tas, ka ES- pareizāk sakot, kāda mana Es daļa tiecas būt piederīga šīm normām, precīzāk- šī tipa sabiedrībai. Jo vēlas būt pieņemta, atzīta un mīlēta. Bet es pati šo sabiedrības daļu nicinu. Nicinu visu, kas tiem svarīgs. Jo pa lielam, šim 'svarīgajam' nav nekādas jēgas un nozīmes lielajā dzīves griezumā. Šī sabiedrības daļa ir aizmigušie, cilvēki- bioroboti, kas nezina un kuriem pat neinteresē, kāpēc viņi ir piedzimuši. Kas ir kas, kas ir pasaule, kas ir cilvēks, kas ir Visums. Jo visam ir sava jēga un atbildes. Turklāt atbildes pat nebūtu vajadzīgas, jo uztverot lietu būtību, jautājumi nepastāv. Daļa mana es dzīvo šajā sabiedrībā. Velta sevi tai. Lai gan es zinu, tas nav tas, tur nav patiesības. Es cenšos runāt šīs rietumu sabiedrības valodā, bet es jūtu, viņi redz, ka neesmu tāda kādi ir viņi. Es cenšos un reizē nesaprotu, kādēļ cenšos, jo to visu taču nicinu līdz mantu galiem. Neuzskatu viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem.
Un tad ir kāds cits cilvēku kopums... Ļoti īpašs un reti sastopams. Turklāt viņi turas vienkopus. Un brīnumainā kārtā esmu ar viņiem satikusies. Viņi IR brīvdomātāji, ekscentriķi, viņi ir novatori, pretī runātāji, pelēkās masas postulātiem neticīgie, bet tajā pašā laikā viņi ir RADĪTĀJI, DARĪTĀJI, pasaules MAINĪTĀJI, domātāji un apskaidrotie. Viņi ir reāli un viņu darbi ir redzami. Viņi ir dzīvo un mīloši. Tā patiešām ir JAUNĀ PAAUDZE, kas iekustinās pasaules procesus. Tā ir tāda cilvēku kopa, pie kuriem jūtos piederīga, ar kuriem man savibrējas dvēsele, kuriem ļoti vēlos līdzināties un ar kuriem esot kopā es kļūstu dievišķa un svēta. Es tur esmu laimīga, patiešām laimīga, jo esmu BEIDZOT atradusi savu vilku baru. Īstos vilkus. Viņi mani pieņem. Taču man vēl ir grūti atraisīties. Man vēl ir grūti būt līdz galam man pašai. Jo tad, kad es vēl tāda neesmu- es redzu, ka viņi sajūt. Un tad, kad viņi sajūt, viņi no manis attālinās. Jo viņi nepieņem melus. Gluži kā es pati tos nīstu. Mana dvēsele vilku barā laimīga dejo, taču prāts vēl prasa, vai man tas piestāv, vai esmu gana skaista, būdama vilcene? Prāts visu vēl svārsta un sver. Un man der atcerēties, ka tas ir tikai prāts.
Pirms dažām dienām mana jaunā draudzene no vilku bara man stāstīja par kādu citu vilceni, un stāsts man lika aizdomāties.
-
0 rakstair doma
- 27.9.19 01:02
- Es iedzēru šampanieti un uzvilku augstus papēšus, un savā tuvredzībā raudzījos pāri sistēmas apzīmogotajām galvām, kuru prāti jau sen ir nolietāti un miruši un kuru rokas izpilda tikai rakstītās pavēles. Un tā saucās radošā industrija! Pie velna!
-
0 rakstair doma
- Viss ir viens.
- 16.8.19 01:15
- Nakts. Dziļš klusums. Un bezvējš. Var saskatīt, kā debesīs slīd mēness. Pilnmēness. Dārzā klusi krīt nobrieduši āboli.
Es sagaidīju, kad mēness pacelsies augstāk un tā stari skars zemi. Es aizgāju turp un tie pieskārās man. Es to godināju. Un godināju aizgājušo dienu.
Esi svētīta un esi pabeigta!
Līdz ar mēness lēktu es biju savā svētnīcā un dziedāju slavas dziesmas dzīvei un svinēju to, un caur dabas briedumu svētīju savus brāļus un māsas. Cik pateicīga es esmu un cik laimīga! Paldies! Es piedzīvoju šo vakaru kā vienu no visskaidrākajiem un tīrākajiem savas dzīves mirkļiem. Tādu ir daudz. Bet tādi ir tikai manā svētnīcā. Tādi cilvēki ir tikai manā svētnīcā, tādas dziesmas un dejas ir tikai manā svētnīcā, tāds ēdiens un dzēriens ir tikai manā svētnīcā. Tāda uguns, tādas bungu skaņas un vīraka smarža ir tikai tur. Lai svētīti šie mirkļi, kad esam kopā. Es tos godinu.
Man ir viss, ko es vēlos! Esmu izredzēta. Kad mana sirds un nodomi ir skaidri par to, ko vēlos, Visums man to dod. Bet kas tad ir Visums? Tā esmu es. Es esmu Visums. Jo tas, ko es piedzīvoju ir Visums un tas, kas notiek Visumā esmu es. Mēs esam viens. Nav vispār tāda 'mēs'. Viss ir viens. Viss ir es un es esmu viss.
Es savienojos ar nakti un kļūstu par dziļu klusumu, es aizeju līdzi debesīs slīdošajam mēnesim, jo šī diena nu ir pilnbriedā. Nāks rīts un es pacelšos līdz ar sauli un mana būtne izgaismosies dienas krāsās. Bet vēl ir nakts un vēl es esmu nakts.
-
1 rakstair doma