pateicoties cibiņam zivs, Michael Sowa (vācu valodas zinātājiem, latviski?), lielceļu (ātrceļu?) cūka (Highway pig). man liekas, esmu redzējusi viņa darbu oriģinālus, tagad tikai jārokas ļoti dziļi, kurus un kur. un, kur var paskatīties vēl -
brīvdienās sapnī redzēju tēti. mēs ar mammu, māsu un mazuli braucām vienā autobusā (uz sliecēm) un pretim mums brauca otrs autobuss (arī uz sliecēm), kurā starp citiem ļaudīm sēdēja mans tētis, baltā kreklā, trīs pogas vaļā, piedurknes uzlocītas, gariem, sirmiem matiem līdz pleciem, džinsa minisvārkos, koši sarkanām lūpām, augstpapēžu laiviņās. saucu, mammu, tētis, bet abi autobusi pabrauca viens otram garām, katrs savā virzienā. bija žēl, ka nepaspēju pārlēkt otrā busā un samīļot, ziniet, tā gaišo skumju sajūta, kad mazliet skumji, bet vairāk tomēr gaiši un labi. sapnī nodomāju, ka tētim skaistas kājas (tētim tiešām bija skaistas kājas, smalkas potīties un smuki ceļgali, manējās, kaut izturīgas, labi tur uz zemes un nes visur, kur vajag, blakus nestāv).
vajag strādāt, bet nogurums. mājas darba dienām ir tā, ka reizēm ir tik ļoti grūti saņemties - ja sabiedrības modrā acs nespiež. jāizkar veļa un jāpalaiž trešā mašīna.