30. Jūnijs 2015

• pateicības
• 30.6.15 08:36
• vasara, karsti
  uz ielas stūra jasmīnu krūmi smaržo kā dulli, rozes, kāršu rozes un lavanda zied
  dzīvžogā starp mūsu un Andrē māju iekortelējies strazds,
  zem koka terases pie dīķīša saviesušās kamenes, lidinās iekšā un ārā
  miers un nesteidzīgums
  Agnese aug, no rīta man saka, mammu, mani nevajag vairs turēt pie rokas, es viņai saku, ka nē, viņu nevajag turēt, man vajag pieturēties - viņa smaida platu un priecigu muti
  Tags: pateicības
• 0 rakstair doma

• Whole30
• 30.6.15 09:20
• vēl neesmu atmetusi cerību atgriezties uz taisnās un šaurās takas. pēc rozīnēm un pelmeņiem esmu neomulīgi piepūtusies.
• 4 rakstair doma

• Franču valoda
• 30.6.15 09:21
• intensīvie kursi sākas 7.jūlijā
  
  man liekas, kaut kas ir atvēries, beidzot varu runāt, runāt un RUNĀT!
  
  nu, labi, lai varētu skaisti rakstīt, tikpat skaisti kā angliski, man divas maģistratūras franciski būtu jāpabeidz un to es, visdrīzāk, nedarīšu, bet ES RUNĀJU (un man patīk runāt).
  
  
  un nākošā būs itāļu valoda. :) tāpat, sev par prieku, un, lai operu libreti nebūtu jātulko.
• 7 rakstair doma

• 30.6.15 14:23
• http://750words.com/
  
  izrādās, ka es drukāju ar ātrumu 43 vārdi minūtē un 800 vārdiem man vajadzīgas apmēram 18 minūtes. kamēr savā ar roku rakstāmajā dienasgrāmatā trīs lapas es rakstu apmēram 30 minūtes. ar roku rakstītām lietām ir cits ritms, man pašai tas teksts ir kaut kā grūtāk pārskatāms, navigējams.
  
  man patīk abējādi.
• 2 rakstair doma

• 30.6.15 14:34
• tuvākās dienās būšot +37, lai Dies nogrābstās
• 2 rakstair doma

• 30.6.15 15:07
• Šis raksts  (de Botton) ir interesants. mazliet didaktisks, kā viss no viņa, un interesants.  
  
  
  aizķēra visi ruskina (john ruskin) citāti, visvairāk šis: 
  
  
  ‘No changing of place at a hundred miles an hour will make us one whit stronger, happier, or wiser. There was always more in the world than men could see, walked they ever so slowly; they will see it no better for going fast. The really precious things are thought and sight, not pace. It does a bullet no good to go fast; and a man, if he be truly a man, no harm to go slow; for his glory is not at all in going, but in being.’ 
  
  
  un šis: 
  
  
  ‘A man is born an artist as a hippopotamus is born a hippopotamus; and you can no more make yourself one than you can make yourself a giraffe.’ 
  
  
  dzīvot paliek vieglāk un vienkāršāk, ne? "the really precious things are thought and sight, not pace", "his glory is not at all in going, but in being", un, visi jau piedzimstot ir mākslinieki. ļoti skaisti, ļoti pūkaini, ļoti nomierinoši, ļoti iemidzinoši un ... maldinoši. vai varbūt patiešām "being" rada domas? drīzāk nē, nekā jā. being ir domu absence, domas ir kaut kas, kas paskrien un pārskrien, kā vilnis uz ūdens virsmas, tāpat "sight", ja vien "sight" neved pie "insight".
  
  
  un, es nezinu, man kamera palīdz skatīties un pamanīt, ievērot. tiesa, es pēc laika bildes izdzēšu, bet caur fotoaparātu es ieraugu vairāk, vismaz tā man pašai liekas. lai izkoptu līniju tomēr vajadzīgs laiks. lai uzzīmētu detaļu vajadzīgs laiks un uzmanība. lai uzzīmētu kopumu vajadzīgs vēl daudz reižu vairāk laika un nedalītas, koncentrētas uzmanības. bet laika un uzmanības pietrūkst - ir tik daudz ko redzēt, darīt, uzzināt, ir nepārtrauktas paralēli un trīskārt un ceturtkārt eksistējošās informatīvās plaknes, ka vienlaikus būšana vienuviet patīesībā ir greznība, reta, īpaša, kopjama un saudzējama.
• 0 rakstair doma