4. Marts 2013

• 4.3.13 07:40
• šodien no rīta brauks strādnieki pabeigt nest bērzus un izcirst krūmus ap dārza māju. ceriņu neļaušu cirst. par bērziem vēl joprojām sirds sāp, dārza dēļ šo māju iemīlēju, tāpēc. un koki man kā dzīvas būtnes. T. vēl nemaz nezina, ka šito krūmu vietā stādīšu jasmīnu.
  
  pēcpusdienā pie acu ārsta, tad redzēs, vai brīvdienas turpināsies, vai beigsies. stratēģisku apsvērumu dēļ būtu labāk, lai turpinātos, vismaz vēl mazliet. man marta vidū un aprīļa sākumā ir eksāmeni. kaut gan redze ir uzlabojusies.
  Tags: acs
• 1 rakstair doma

• moan moan bitch bitch
• 4.3.13 18:05
• šodienas acu dakteris (tas, kuram es tā kā oficiāli skaitos paciente) man sabojāja garastāvokli. ja tajā, kas aci operēja es pat maziet tā kā maķenīt esmu iemīlējusies, tad šajā - nemūžam. izstāstīja man, ka laba lēca vai ne pārāk, divu gadu laikā būšot jāmaina šā kā tā (to es tā kā zināju), tas, ko nezināju, ir, ka implantu var ielikt tikai vienai vajadzībai, vai nu redzēšanai tuvumā vai tālumā, tiem, kuriem bijusi tīklenes atslāņošanās nelabprāt liekot tādu mākslīgo lēcu, kura paredzēta abām vajadzībām. un tas nozīmē, ka bez šīm divām obligātajām operācijām man priekšā gaidāma vēl trešā. gan dārgi, gan nogurdinoši.
  
  a propus, par iemīlēšanos, dakteros un jo īpaši ķirurgos vispār viegli iemīlēties - iedomājaties, mamzel iekš distress un ķirurgs - tāds smuks, zinošs, saprotošs, gādīgs, prasmīgs un mazliet puicisks zilā ķitelītī, ak, ak.
  Tags: acs
• 13 rakstair doma