24. Septembris 2009

• 24.9.09 08:20
• Abas ar Agi strīdējāmies (šorīt man galīgi kašķīga skābene pamodās) un abas ar Agi vārījām auzu pārslu putru. Agis no kastaņiem, drusku auzu pārslām un vaniļas cukura, kuru tāpat ar roku izēda, un es parasto, ar ūdeni un pienu. Dikti jau mīlīgi. Vārīšanas procesā salīgām mieru.
  
  Citādi visādi šodien mājkopība ūber āles. Un jauka staigāšana. Vakar biju mašīnu lielveikala stāvvietā atstājusi (bija man tāda doma ietaupīt uz diezgan neizbēgamajiem sodiem un braši soļojot pakustināt savu apvēlušos ziemeļpusi vairāk). Un tad nu gadījās tā, ka stipri pēc deviņiem, kad lekcijas beigušās, čāpoju lejā uz pagraba stāvvietu, lai sēstos autiņā un beidzot brauktu mājās, pieripinu pie izejas, un izrādās, ka stāvvietai bleķa durvis priekšā gan, jo veikals, raug, strādā līdz astoņiem. Lūk. Zvanīju Zosta kungam, lai brauc pakaļ, ko citu. Tad nu mēs pa šo gadu pirmo reizi esam šķirtas. Vēlāk būs jāaun kājas, jāaizved Agis uz dārziņu un un jāiet pakaļ. Vai jāapgūst vietējā autobusu sistēma un jābrauc pakaļ. Galu galā tomēr kādi seši kilometri. No otras puses, kā reize priekš manas slaidās līnijas. Iepirkšos un braukšu mājās.
• 0 rakstair doma

• Par dikti mīlīgām vietējām parašām
• 24.9.09 13:02
• jau nedēļas divas pie vienas kaimiņu mājas stāvēja uzstādīts balts koka stārķis. gāju garām, papriecājos, pabrīnījos, nospriedu, ka jauki izskatās. tā kā vietējiem patīk visādus ģipša lopiņus (zosis, pīles, ponijus un rūķus) izstatīt, par tālākām putna simboliskajām nozīmēm neaizdomājos. nu, lūk, šon' laimīgi atdabūjusi savu auto, rullēju garām un skatos, dzīvžoks nokabināts baltiem un ziliem baloņiem un stārķim knābī iebāzts bēbjveidīgs tīstoklis ar rozā ģīmīti. vai, cik mīlīgs veids, kā paziņot pasaulei, ka kaimiņiem atskrējis puika!
• 4 rakstair doma

• 24.9.09 17:26
• blah, nu kas tas ir ar mani, šon puse no saraksta aiziet uz rītdienu. paspēju dabūt mašīnu, iepirkt pārtiku, izpildīt pusi no mājasdarba, samest bezē ripas kūkai un uzlikt gaļu vakariņām.
  
  kur palika diena?!!!!
• 0 rakstair doma

• globalization
• 24.9.09 21:24
• "What an extraordiary episode in the economic progress of man that age was which came to an end in August 1914!... The inhabitant of Londol could order by telephone, sipping his morning tea in bed, the various products of the whole earth in such quantity as he might see fit, and reasonably expect their early delivery upon his doorstep; he could at the same moment and by the same means adventure his wealth in the natural resources an new enterprises of any quarter of the world, and share, without exertion or even trouble, in their prospective fruits and advantages; or he could decide to couple the security of his fortunes whith the good faith of the townspeople of any substantial municipality in any continent that fancy or information might recommend. He could secure forthwith, if he wished it, cheap and comfortable means of transit to any country or climate without pasport or other formality, could despatch his servant to the neighbouring office of a bank for such supply of the precious metals as might seem convenient, and could then proceed abroad to foreign quarters, without knowledge of their religion, language, or customs, bearing coined wealth upon his person, and would consider himself greatly aggrieved and much surprised at the least interferience. But, most important of all, he regarded this state of affairs as normal, certain, and permanent, except in direction of further improvement, and any deviation from it as aberrant, scandalous and avoidable. The projects and politics of militarism and imperalism, of racial and cultural rivalries, of monopolies, restrictions, and exclusion, which were to play the serpent to this paradise, were little more than the amusements of his daily newspaper, and appeared to exercise almost no influence at all on the ordinary course of social and economic life, the internationalisation of which was nearly complete in practice" J. M.Keynes "The Economic Consequences of Peace" (1919).
  N.B. vēl lasāms.
  Tags: books
• 3 rakstair doma

• plaģiātisms
• 24.9.09 21:50

• šodien delfos sacepos. sadaļā sievietēm dakteris tāds un šitāds, bērnu psihiatrs ielicis rakstu, kuru neglītā kārtā pa diognāli norakstījis no grāmatas. nu, kā  tā var, johaidī, galīgi kaunu maizē apēduši! un tas, ne ta universitāti, ne ta medicīnas akadēmiju beidzis dakteris. tak, gan jau, kaut kādus kursadarbus vai diplomdarbus rakstījis. gan jau, ka kāds šim bakstījis ģīmī, ka citāti jāliek pēdiņās un kolēģu idejas pārstāstot jānosauc kolēģis, no kura idejas nākušas.

   

  UPD. Uzklabināju vēstuli sadaļas redaktrisei, mans stukača pienākums izpildīts, tālāk lai paši tiek galā. UPD.1. Nu, pagaidām izskatās, ka delfos nevienam autortiesības un mundiera smukums nerūp.
  Tags: tā teikt!, za pravdu
• 14 rakstair doma