Vējiņš pūš, vējiņš pūš, pavasara vējiņš pūš. Un debesis zilumzilas kā emaljēta naktspodiņa dibens. Cēlāk būtu bijis rakstīt - porcelāna naktsvāzes, bet, ko nu vairs, manējais bija emaljēts. Neies taču tādu sīkumu dēļ melot? Galu galā, galvenais, ka zilas!
Pagājšnedēļ izdzīvojos pa amalija un maya s pēdiņām un man arī sagribējās doties meklēt Dzegužkalnu. Lai pamielotu aci ar arhitektūras brīnumdarbiem, un padročītu nezināšanu.