▒

8/4/23 04:10 pm
Omg. K4 tikko pirmo reizi dzīvē piezvanīju uz krīzes tālruni, kur jazvana kad pārāk traki jāraud or smth. pats interesantākais bija tas, ka es labāk nekā viņa sapratu kas man jādara un kā strādā visi šitie patterni etc. Otrdien man zvanīs psihologs. Īstenībā esmu excited, jau jūtu ka man nāksies kliegt: "man ir taisnība". Kas būs vēl trakāk: kad es pateikšu tai čiepai, ka es zinu ko viņa domā. Bet nu tas ir jāsāk darīt. Citādi es nojūgšos. Man tiešām vajag profesionālu palīdzību. Netrenēts humans neizturētu šito. Nu, vēl man derētu arī vienkārši draugs vai kāds cilvēks, kuram pastāstīt kā man šodien gāja. Laikam.
Pirms tam vēl runāju ar mammu pa telefonu. Negribas viņai teikt ka man otrdien zvanīs psihologs. Bet laikam jāsaka. Negribas, tāpēc ka man bail rādīt viņai, ka es jūtos labāk. Uhhhhhh. Un man tagad arī negribas shito nezaali te vilkt ārā un apskatīt. Bet laikam jau tas ir izdarīts. Kaut kāds tumšs un nedaudz zaļgans caurums vizualizējās manā "minds eye".
Vēl man patika ka es varēju kurīt "ko tik vien man iegribas" sarunas laikā ar čiepiņu. Pat ar viņu man nedaudz bija tā jocīgaa sajūta, ka cilvēki mani negrib laist prom no tikšanās jo es esmu kā narkotika viņiem. Vēl protams tai chiepai bija basic darba stress, ka nevar mani atstāt lai es (pfu, pfu, pfu) neuztaisu pašnāvību or smth. Bet jā, tas brīdis, kad cilvēki sāk no manis "narkoties" man bišku sāp. Mēles galā nedaudz atklāsme par to kā var "iedot pieslēgumu".
Bāc, jau sākas prikoli. Tikko piezvanīja tā cita čiepa ar ko man otrdien būs jārunā un tur kaut kāds vienlaicīgais pieraksts ir noticies, mani k4 parlika pāris h vēlāk.
Jau sāku ēst banānu, viņš mani pārslēdza.
-Protams, ir divaini rakstīt šeit. Jautājums par adresātu. Man vēl gribas uzrakstīt arī dzeju, bet to ar rociņu burtnīciņā. - šo gribēju izdzēst

Un tad vēl tas vibe ka man paliek bisku labāk un gribas maukt tā it kā būtu daudz labāk.