vai paldies, ka juss abas par mani taa ruupeejaties, bet...es te juutu nelielu njirgaashanos..vai patieshaam taa vareetu buut?! :D vai tieshaam juus abas neticat, ka es taa vareetu izdariit?..iespeejams, varbuut ka arii nevareetu, bet ja es buutu patieshaam nikna un aizkaitinaata, es aizietu, atpakalj neatskatiidamaas!!!
p.s.un, Agneta, mees varam shobriid parunaat par tevi arii ;)
pilnīgi iespējams, ka pavisam drīz man būs iespēja pārliecināties vai es esmu uz to sējīga, vai arī esmu pārāk "mīksta"..
sevi nevajag ignorēt! savas jūtas - sāpes, prieks, apjukums u.c. - ir jāizliek uz āru. nevienam nepaliks labāk, ja tu visu to paturēsi sevī.tā būs tikai sliktāk!!! ;)
Nu īstenībā, citiem ir labāk, ja es paturu to visu sevī. Citiem, ne man. Bet es par to negribu domāt, tā teikt, PSRS gēns, liek atlikt uz nākamo dienu. ;)
bet kur gan ir palikusi Agnete, kurai ir vienalga , ko domā citi? ja jau Tev pašai no tā paliek vieglāk, tad dari to!!! ja citiem tas sagādā problēmas, tad tev par to galva nav jālauza :)
Pēc būtības nekad nav bijis tā, ka ir vienalga ko cilvēki domātu par mani. .Nezinu. Kad kāds doma, ka es smēķēju, bija tāds gadījums, biju gatava viņu novāk, jo redz es to nedaru.. Bet tad kad kliedzu un runāju necenzētos vārdos, man ir vienalga, arī toreiz un tagad ar. Pārāk saržģiti pagaidām, kad atkodīšu to visu prikolu, padalīšos.
Fuu.. labi, kaman tādu ķibeļu nav. :D
vai tieshaam juus abas neticat, ka es taa vareetu izdariit?..iespeejams, varbuut ka arii nevareetu, bet ja es buutu patieshaam nikna un aizkaitinaata, es aizietu, atpakalj neatskatiidamaas!!!
p.s.un, Agneta, mees varam shobriid parunaat par tevi arii ;)
In opposite
Un tas būtu labs.
Grandiozs ar uguņošanu, nu varbūt tagad šauju pāri.
P.S. Sevi es mēģinu ignorēt, lai par to nerunātu un vēl jo mazāk, lai par to domātu.
Re: In opposite
sevi nevajag ignorēt! savas jūtas - sāpes, prieks, apjukums u.c. - ir jāizliek uz āru. nevienam nepaliks labāk, ja tu visu to paturēsi sevī.tā būs tikai sliktāk!!! ;)
Re: In opposite
Citiem, ne man.
Bet es par to negribu domāt, tā teikt, PSRS gēns, liek atlikt uz nākamo dienu. ;)
60's
Pēc būtības nekad nav bijis tā, ka ir vienalga ko cilvēki domātu par mani. .Nezinu.
Kad kāds doma, ka es smēķēju, bija tāds gadījums, biju gatava viņu novāk, jo redz es to nedaru..
Bet tad kad kliedzu un runāju necenzētos vārdos, man ir vienalga, arī toreiz un tagad ar.
Pārāk saržģiti pagaidām, kad atkodīšu to visu prikolu, padalīšos.