...Some Piece of my life ..

tu nodari pāŗi ne tikai sev vai apkārtējiem, bet gan visvairāk viņai pašai.
vienmēr viņai viss ir nācis TIK SASODīTI vienkāŗši, ka tad, kad pašai patiešām nāksies kaut kodarīt, viņa nevarēs izdarīt pilnīgi NEKO. vīņa iedomājas, ka viss viņai tiks ielikts rokās, ka pašai nebūs jāpiepūlas... kaut gan es varu viņu saprast no tā viedokļa, ka visu mūžu viņai tas ir ļauts un .. pieradumam stipra vara.
un neuzdrošinies kaut reizi vēl teikt, ka man skauž! mani vienkārši nenormāli tracina tā sasodītā visatļautība. kliedz, lamājas, runā pretī, sit.. es nemaz negribu iedomāties, kas būs vēlāk. manuprāt ir jābūt kaut mazākajai cieņai pret otru cilvēku, bet viņai šādas īpašības nav. viņa var darīt pilnīgi dajebko, bet vienmēr tiks sveikā cauri. nekad viņa netiek sodīta.
viņa sevi tur augstākas domās par pilnīgi visiem. un par tevi arī.. diemžēl.
šobrīd izskatās, ka viņa uzšvilpj un tu skrien pildīt katru viņas iegribu. no malas tas izskatās.. es pat īsti nezinu - stulbi vai smieklīgi...

tu viņai dari tikai ļaunu.