![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es tagad šaubos - vai nu es patiešām esmu kaut nedaudz, bet mainījies, vai arī mans talants sevi demotivēt ir pācēlies jaunā līmenī.
Situācija - 2dien veiksmīgi, gandrži vai paša spēkiem, uzrakstīju laboratorijas darbu programmēšanā. Pirmais šoks ir tāds, ka viņš bija jānodod tikai 4dien, un es pēc defaulta būtu viņu sācis pildīt ne ātrāk kā 3dienas pusnaktī. Vai nu tā bija vienkārši manas neuzmanības izpausme, vai arī mans prāts čakarē pats savi piespiežot kaut ko man darīt.
Ok, šorīts. Jāaizbrauc uz universitāti atrādīt laboratorijas darbs. Norīta pieceļos, nedaudz sāp vēders. Iepriekš visnotaļ bieži ir gadījies, ka pats piešuju sev kaut kādas kaites, lai būtu pašam sev būtu attaisnojums palikt gultā un visam likt mīksto. Šoreiz izeju uz kompromisu - lekcijas starplaikā atrādīšu savu darbu, bet uz pašām lekcijām neiešu. Un tagad man rodas jautājums - vai nu es esmu tik slinks, ka spēju sevi patiešām saslimdināt (šobrīd jūtos vnk šausmīgi), vai arī mans prāts, lai mani aizdzitu uz skolu samazināja simptomus, jo mostoties viss vēl bija daudz maz normāli, bet trolejbusā uz universitāti es jau gandrīz atrubījos.
Tulīt mēģināšu šodien pirmo reizi ēst, cerams, ka tas ko apēdīšu, paliks manī vismaz dažas stundas.
Un jā, šī ir otrā reize šogad, kad patiešām esmu slims. Un es neslimoju.
Nav jau ziemassvētki, ka visādi brīnumi apkārt notiek.
Bet varbūt pietiek arī ar Lāčplēša dienu?
Situācija - 2dien veiksmīgi, gandrži vai paša spēkiem, uzrakstīju laboratorijas darbu programmēšanā. Pirmais šoks ir tāds, ka viņš bija jānodod tikai 4dien, un es pēc defaulta būtu viņu sācis pildīt ne ātrāk kā 3dienas pusnaktī. Vai nu tā bija vienkārši manas neuzmanības izpausme, vai arī mans prāts čakarē pats savi piespiežot kaut ko man darīt.
Ok, šorīts. Jāaizbrauc uz universitāti atrādīt laboratorijas darbs. Norīta pieceļos, nedaudz sāp vēders. Iepriekš visnotaļ bieži ir gadījies, ka pats piešuju sev kaut kādas kaites, lai būtu pašam sev būtu attaisnojums palikt gultā un visam likt mīksto. Šoreiz izeju uz kompromisu - lekcijas starplaikā atrādīšu savu darbu, bet uz pašām lekcijām neiešu. Un tagad man rodas jautājums - vai nu es esmu tik slinks, ka spēju sevi patiešām saslimdināt (šobrīd jūtos vnk šausmīgi), vai arī mans prāts, lai mani aizdzitu uz skolu samazināja simptomus, jo mostoties viss vēl bija daudz maz normāli, bet trolejbusā uz universitāti es jau gandrīz atrubījos.
Tulīt mēģināšu šodien pirmo reizi ēst, cerams, ka tas ko apēdīšu, paliks manī vismaz dažas stundas.
Un jā, šī ir otrā reize šogad, kad patiešām esmu slims. Un es neslimoju.
Nav jau ziemassvētki, ka visādi brīnumi apkārt notiek.
Bet varbūt pietiek arī ar Lāčplēša dienu?
Vienmēr patīkami, ka nepazīstami cilvēki izsaka laba vēlējumus.