| nav tā, ka ticu z-svētku vecītim un rūķiem, bet manā gaitenī, it sevišķi nakts stundās, pēkšņi un spēji kāds aizdipina pa gaiteni... parasti iespurcos: "...ahh... rūķis..."! un iedomājos, kā kāds pāraudzis rūķis, cepurē ar garu šleipi un bumbuli galā, rokas saliecis elkoņos un piespiedis sāniem, pirkstus sasžņaudzis dūrēs, ar piepūlētu sejas izteiksmi aizdipina pa gaiteni...
bet vairs nedzirdu rūķi... |