Nav jau tā, ka es vislaik sūdzos, bet ar to vien,ka es saprotu angļu val., man nākas stundām ilgi pavadaīt pie telefona tulkojot sarunu no angļu valodas krievu un latviešu valodā vienlaicīgi, un arīdzen tulkot un pat aizpildīt citu vietā papīrus.

Es vienkārši esmu ekstāzē no tā, ka cilvēki runā angliski, bet sava slinkuma un izrīkošanas dēļ mani piestata pie melnā darba. Tānu re,manas mājas pārvaldnieks,kur es ar Cigoriņu esmu novijusi ligzdiņu,man staigā pakaļ pa māju ar telefonu,kurā uz līnijs gaida kārtējais anglis, kad es ķeršos klāt un tulkošu sarunu. Mani var noķert virtuvē, kad es gatavoju ēst, man viss jānomet pie malas, jo mani aizvelk runāties pa telefonu; mani var aizvilkt no durvju sliekšņa, kad tikko pārnāku no darba, gribu mierīgi paēst un iet atrāk pagulēt, likt runāt pa telefonu, tai pašā laikā paši ēd pilnām mutēm,kamēr es izsalkusi siekalojos pie telefona turpat pretī. Un tas viss tikai tāpēc,ka reiz man izlīdzēja, un es kā taisnīgs cilvēks - dotu pret dotu. Arī tikai tāds sīkums,ka izlīdzēja reiz man, lai iegūtu arī savu labumu.

Un tad nu šodien, kad es gribu noskaņoties notiesāt savas karbonādes franču gaumē, kuras vakar gatavoju diezgan pailgi, tikko atnākusi no vienas telefona sarunas,man vēl pazvana kāds cits gudrinieks un grib piedāvāt, lai es piektdien atbrīvojos no darba un eju ar šo gudrinieku ar savām, citēju: "perfektajām angļu valodas zināšanām" uz ārsta vizīti tieši pulkstens divos tulkot, ko es galanti atteicu.

Man tā vien gribētos, lai viņi savus plikos "paldies" sabāž papīra tūtītē un paņem pasūkā citreiz,kad sagribēsies mani tramdīt!