Tik daudz ir vietas, kur vēl nav būts. Tik daudz ir lietas, kas vēl nav darītas. Tik daudz iespēju, emociju, krāsu...
Es zinu, ka no brīvības un vienpatības var noreibt. Ik pa brīdim es sevi pieķeru, ka smaidu. Esmu sajucis? Nē, šim smaidam ir vārds - pašpietiekamība. Nevienam man nekas nav jāsaka vai jāraksta - ko darīsi, kur, kad, kāpēc, cikos, ar ko. Tā ir brīnišķa sajūta, jo "varu rakt un varu arī nerakt". Nu labi - dažreiz, tikai retu reizi gribētos pateikt, jo zinātu, ka gaida.