Tu skaties uz mani -
ar savām zilajām, tukšajām manekena acīm.
Bet kas mīt aiz tām?

Skatos uz sevi un smejos par sevi. Uzdodu neatbildamus jautājumus un mēģinu atrast atbildes. Jā, viss, kas ir piedzīvots manā dzīvē, ir sācies un beidzies galvā ar domu. Ar domu par kaut kā darīšanu jeb kaut kā nedarīšanu, bet pēc tam var tā pasēdēt un paskatīties uz to - kas ir, bet kādā brīdī paprātot par to, kas būtu bijis, ja nebūtu jeb būtu darījis. Atgriezties atpakaļ laikā nav iespējams - tāpēc pēc būtības šāda prātošana ir absolūti lieka. Tāpēc skatos un smejos par sevi. Te nu es esmu, tāds kāds es esmu.
Vai es esmu slikts?
Vai es esmu labs?
Kas ir labs? Kas ir slikts?
Lienīte skatoties uz mani - skatīsies caur savu skata prizmu.
Zanīte skatoties uz mani - skatīsies caur savu skata prizmu.
Pēterītis caur savu un Jānītis caur savu.
Vienam es būšu kā zelts, bet citam kā sūds, bet galvenais ir tas, ka man ir vienalga.
Es esmu, tāds kāds es esmu un es sevi mīlu tieši tāpēc, ka es esmu tieši tāds kāds es esmu - ar saviem plusiem un saviem mīnusiem.
Mīli arī Tu sevi pats, mans draugs!