Šodiena - diena nekāda.Ne rīts, ne vakars.Sākot jau ar pusnakti - galīgi garām.O nē, sākot ar vakardienas pulksten 8 vakarā.
Ja godīgi - man jau zajebal par to runāt un domāt visu laiku.Nepātraukti.

Redz,ka tomēr dažas asaras nobirdināju un palasīju savus dvēseļu murgus kladē, atskārtu, ka situācijai atbilstošas rindas, kaut galīgi nesakarīgas, bet vārdi lika pārjust visu manu piedzīvojumiem bagāto (lasīt ironiski) braucienu patusēt.

Jā, saka jau,ka nevajag pāragri sapriecāties, bet nu mans lielais prieks beidzās tā īsti nemaz nesākoties, tā kā,iespējams, nav nemaz tik mirstami.Galu galā arī tam sasodītajam mežam es izgāju cauri neskarta un 15. trolejbuss rīta agrumā mani neskārā, kā arī nazi ribās trolejbusa pieturā nedabuju.Veiksmīgi.

Patiesībā es vairāk nezinu ko teikt.Sanācis tāds virspusējs teksts ar mazu sakarību un jebkādu dziļu domu, bet,kā jau minēju sākumā, par to runāt man nav ne mazākās vēlmes.

Klausos raudulīgas dziesmas un besos.Visu laiku.Nevaru paēst,nevaru nodarbināt prātu.Smagi.

Nikotīns ar it kā nepalīdz.Velkot sāp bronhi vai kaut kur tai apvidū.Tāpat jau vēnās dūmi riņķo.Neko darīt.

Kafija nepalīdz.Da jejbogu! Man nekas nepalīdz!!!Diez vai palīdzēs tuvāko dažu dienu laikā. Nenormāla vilšanās un nodevība.Zemiski.






I'm OK.....................