Ir skumji. Tas kamols kaapj un spruust kaklaa. Asaru dziedzeri pilni. Un es kaarteejo reizi neizpratnee. Pat nepaguvu neko pateikt.
Es zinaaju, ka taa tas varees notikt. Vinjsh taads ir. Skjiet, ka es esmu par klusu un nevaru pastaaveet par sevi.
Nav man bijusi veelme nekad par siikumiem kasiities. Man arii vinji ir.
Gribas teikt, ka es zinu, ka shis ir tikai likumsakariigs posms tajaa kjeediitee, kuras dalja esmu un veelos buut.
Un. Jaa. Daudz kas ir negodiigi. Daudz kas ir saapiigi. Kad naaks citi krenkji, par shiem aizmirsiisi. Bet patreiz. Ir riktiigi vientulji.
Man ir.
Tikai mani nedzird, jo redziet pat izteikties es briizjiem nevaru.
Un tagad man jaabrauc uz pirti. Bez veeleeshanaas. Priecaajos par shodienas pasaakumu visu dienu liidz notika nekas. Un tas NEKAS notiek parasti. Un beidzas ar NEKO. Es braukshu, pati tachu saorganizeeju. Tikai veeleejos kopaa. Pavisam vienkaarshi.
Taapat.
Atpuusties.