Nogriezu sev shodien gjipsi.Tur esot tikai pliisums un gjipsi man uzlika ar nodomu, lai netrakotu.. Netrakoju ar. Kaut arii pirmajaa vakaraa peec lielaa smadzenju triices miera biju noraavusies kaa no strikja un meegjinaaju kaut ko panaakt(laikam to , kas man likaas noguleets esam), sapratu, ka nevajag. Ne jau tas , ka nav veerts, bet vienkaarschi, meegjinot panaakt kaut ko iisti nezin ko, es palaizu(iespeejams) garaam to, kas iet uz priekschu.
Veel riit peedeejais vakars lietainajaa Vecriigas midzenii un tad es pazudiischu..uz kaadu briidi.
Man liekas par daudz tas, kas ir, kaut arii nav jau arii iisti nekaa. Es esmu noilgojusies riita rasas, ko no riita izejot aaraa juut veel uz tiko siltajaam peedinjaam. Taa pascha vecaa baltaa ezera smiltiim, zilajaam spaareem, mezja muuzikas, klusi siltajiem saules stariem.
Gribu uz mirkli aizmirst savu kjermeni, nogremdeet alkas, taapat kaadreiz atkal uzpeldees..un..lai peld, lai peld..
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |