dikti jau gribas domāt, ka arī šādu jautājumu risināšanā pastāv kaut kādā mērā ~objektīvi mehānismi, kuros subjektīviem faktoriem lielas lomas nav, vismaz, ja cilvēks ir pie skaidra prāta un gana vērīgs. savukārt, ja atziņas top atšķirīgas, tad būtu jāvar atšķetināt līdz punktam, kur ceļi šķiras un izvērtēt, cik stabils ir tas punkts.

ar mani pasaulei laikam mazliet paveicies, jo nicināšanu praktiski nepieļauj "bet-ja-nu..." attieksme, ar ko smagi sirgstu.

Pī dzīvi neesmu lasījis.